ES MI akta pārredzamības prasības no 2. augusta: kas jāzina uzņēmumiem

No 2026. gada 2. augusta Eiropas Savienībā sāk piemērot Mākslīgā intelekta akta 50. panta pārredzamības prasības. Tās skar uzņēmumus, kas izstrādā MI risinājumus, ievieš MI asistentus savā vārdā vai profesionāli izmanto noteiktus MI rīkus.

Praksē tas nenozīmē, ka pie katra ar MI palīdzību uzrakstīta e-pasta vai sociālo tīklu ieraksta tagad obligāti jāpievieno MI marķējums. Prasības ir konkrētākas. Tās attiecas uz tiešu cilvēka mijiedarbību ar MI, sintētiska satura tehnisko marķēšanu, emociju atpazīšanu, biometrisko kategorizēšanu, dziļviltojumiem un noteiktiem tekstiem par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem.

Šajā rakstā skaidrojam, kā saprast sava uzņēmuma lomu un ko praktiski pārbaudīt pirms un pēc 2. augusta.

Īsā atbilde. Uzņēmumam vispirms jāapkopo, kur un kā tas izmanto MI. Tad jānoskaidro, vai konkrētajā risinājumā uzņēmums ir MI sistēmas nodrošinātājs vai izmantotājs. Pēc tam jāievieš atbilstoša informēšana, satura pārbaude un pierādāma atbildība.

MI akts jau ir spēkā, bet tagad sāk piemērot jaunas prasības

ES MI akts stājās spēkā 2024. gada 1. augustā un tiek piemērots pakāpeniski. No 2026. gada 2. augusta sāk piemērot 50. panta pārredzamības noteikumus.

Šo atšķirību ir svarīgi saprast. 2026. gada vasarā daļa augsta riska MI sistēmu prasību tika pārcelta uz vēlāku laiku. Atsevišķām augsta riska sistēmām jaunie termiņi ir 2027. gada 2. decembris un 2028. gada 2. augusts. Tas nav vispārējs MI akta atlikums un neatceļ 50. panta pārredzamības pienākumus no 2026. gada 2. augusta.

Eiropas Komisija jūlijā publicēja detalizētas vadlīnijas un praktiskus piemērus. Tie palīdz noteikt, kuri uzņēmumi un lietošanas gadījumi ietilpst prasību tvērumā.

Vispirms noskaidro, vai uzņēmums ir nodrošinātājs vai izmantotājs

MI aktā uzņēmuma pienākumi ir atkarīgi no tā lomas konkrētajā risinājumā.

MI sistēmas nodrošinātājs

Nodrošinātājs izstrādā MI sistēmu vai pasūta tās izstrādi un piedāvā to tirgū vai ievieš savā vārdā vai ar savu preču zīmi. Piemēram, uzņēmums var kļūt par nodrošinātāju, ja tas izveido savā zīmolā klientu apkalpošanas MI aģentu un padara šo risinājumu pieejamu klientiem.

Nodrošinātājam jāparūpējas, lai interaktīvā MI sistēma būtu izstrādāta tā, ka cilvēks tiek skaidri informēts par mijiedarbību ar MI. Ģeneratīva MI sistēmas nodrošinātājam noteiktos gadījumos jānodrošina arī mašīnlasāms satura marķējums.

MI sistēmas izmantotājs

Izmantotājs ir uzņēmums vai cita organizācija, kas profesionālā darbībā lieto MI sistēmu savā atbildībā. Individuāli darbinieki, ārpakalpojuma speciālisti un satura veidotāji parasti nav atsevišķi izmantotāji, ja viņi rīkojas uzņēmuma uzdevumā un kontrolē. Atbildīgā puse ir uzņēmums.

Vienā projektā uzņēmumam var būt vairākas lomas. Gatava MI rīka lietošanā tas var būt izmantotājs. Savukārt, piedāvājot būtiski pielāgotu MI sistēmu savā vārdā, tas var nonākt nodrošinātāja lomā. Tāpēc lomu vajag izvērtēt katram risinājumam atsevišķi.

Četras situācijas, kurās pārredzamība ir īpaši svarīga

1. Cilvēks tieši sarunājas ar MI

Ja MI sistēma veido īstu divvirzienu sarunu ar cilvēku, lietotājs jāinformē, ka viņš mijiedarbojas ar MI. Tas attiecas, piemēram, uz mājaslapas čatbotu, balss aģentu, virtuālu konsultantu vai klientu atbalsta asistentu.

Informācijai jābūt skaidrai jau pirmās mijiedarbības sākumā. Vienkāršs formulējums var būt “Jūs sarunājaties ar MI asistentu”. Ja vidusmēra lietotājam tas jau ir acīmredzams, papildu paziņojums var nebūt vajadzīgs, tomēr Eiropas Komisija iesaka šo izņēmumu interpretēt šauri.

Praktiski labs risinājums ietver arī iespēju vajadzības gadījumā sarunu nodot cilvēkam, īpaši tad, ja aģents strādā ar maksājumiem, sūdzībām, līgumiem vai citiem nozīmīgiem jautājumiem.

2. MI ģenerē vai būtiski pārveido saturu

MI sistēmu nodrošinātājiem sintētisks teksts, attēls, audio vai video noteiktos gadījumos jāmarķē mašīnlasāmā formātā. Tas ļauj tehniskām sistēmām noteikt, ka saturs ir radīts vai pārveidots ar MI.

Šī prasība galvenokārt attiecas uz sistēmas nodrošinātāju, nevis uz katru darbinieku, kurš izmanto gatavu rīku. Uzņēmumam kā izmantotājam tomēr ir vērts pārbaudīt, vai izvēlētais piegādātājs nodrošina vajadzīgo tehnisko marķējumu un vai tas netiek nejauši noņemts satura apstrādes vai publicēšanas laikā.

Ir arī izņēmumi. Piemēram, mašīnlasāms marķējums nav paredzēts avota kodam, tīri tehniskai saziņai starp sistēmām un standarta rediģēšanas funkcijām, kas būtiski nemaina sākotnējā satura nozīmi. Atsevišķās situācijās ir paredzēts šaurs izņēmums arī slēgtai uzņēmumu savstarpējai vai industriālai lietošanai.

3. Tiek izmantota emociju atpazīšana vai biometriskā kategorizēšana

Ja uzņēmums izmanto MI, lai atpazītu cilvēka emocijas vai veiktu biometrisku kategorizēšanu, pakļautās personas par sistēmas darbību jāinformē. Tas attiecas gan uz reāllaika, gan uz vēlāku ierakstu analīzi.

Šāds risinājums prasa īpaši rūpīgu juridisku un ētisku izvērtējumu. Ar vienu paziņojumu var nepietikt, jo vienlaikus var būt piemērojami citi MI akta ierobežojumi, personas datu aizsardzības prasības un darba tiesību noteikumi.

4. Tiek publicēts dziļviltojums vai MI teksts par sabiedrībai nozīmīgu jautājumu

MI radīts vai pārveidots attēls, audio vai video var būt dziļviltojums, ja tas pārliecinoši atdarina reālu vai ticami pastāvošu personu, objektu, vietu vai notikumu un var maldināt par autentiskumu. Šāds saturs skaidri jāatklāj cilvēkam ne vēlāk kā pirmajā saskarsmes reizē. Ar neredzamu tehnisku marķējumu vien nepietiek.

Atsevišķa prasība attiecas uz MI radītu vai būtiski pārveidotu tekstu, kas publicēts, lai informētu sabiedrību par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Piemēri var būt politika, publiskie pakalpojumi, sabiedrības veselība, drošība, vide un būtiskas ekonomikas vai finanšu norises.

Ja šādu tekstu pirms publicēšanas pēc būtības pārbauda kompetents cilvēks un organizācija uzņemas redakcionālo atbildību, MI marķējums saskaņā ar 50. panta prasību nav obligāts. Tikai gramatikas pārbaude vai formāls apstiprinājums netiek uzskatīts par pietiekamu redakcionālu kontroli.

Vai katrs ar MI veidots uzņēmuma ieraksts būs jāmarķē

Nē. MI akta 50. pants neparedz universālu pienākumu marķēt pilnīgi visu saturu, kura tapšanā izmantots MI.

• Iekšējs e-pasta melnraksts, ko darbinieks pārbauda un nosūta savā vārdā, parasti neietilpst publiska MI teksta marķēšanas prasībā.
• Produkta apraksts vai sociālo tīklu ieraksts nav automātiski marķējams tikai tāpēc, ka MI palīdzējis to uzrakstīt.
• Tekstam par sabiedrībai nozīmīgu jautājumu būtiska ir profesionāla cilvēka pārbaude un skaidra redakcionālā atbildība.
• Reālistisks attēls nav automātiski dziļviltojums. Izšķiroši ir tas, vai saturs atdarina pastāvošu vai ticami pastāvošu subjektu un var maldināt par autentiskumu.
• MI sistēmas, kas darbojas tikai fonā un tieši nesazinās ar cilvēku, neietilpst prasībā informēt par tiešu mijiedarbību ar MI.

Uzņēmumam nevajadzētu balstīties tikai uz rīka nosaukumu vai mārketinga aprakstu. Jāvērtē, ko sistēma faktiski dara, kam tiek rādīts rezultāts un kurš uzņemas atbildību par publicēšanu vai lēmumu.

Svarīgs izņēmums līdz 2026. gada 2. decembrim

Ierobežots pārejas periods līdz 2026. gada 2. decembrim paredzēts tikai mašīnlasāmas marķēšanas un noteikšanas prasībai tām ģeneratīvā MI sistēmām, kas tirgū laistas pirms 2026. gada 2. augusta.

Tas nav vispārējs četru mēnešu pagarinājums visām pārredzamības prasībām. Pienākums informēt cilvēku par tiešu mijiedarbību ar MI un izmantotāja pienākumi noteiktajos gadījumos sāk piemēroties no 2. augusta.

Saturs, kas radīts pirms 2. augusta, nav jāmarķē ar atpakaļejošu spēku. Eiropas Komisija tomēr aicina to darīt brīvprātīgi, ja tas ir praktiski iespējams.

Praktisks rīcības plāns uzņēmumam

1. Izveido MI lietojumu sarakstu. Iekļauj klientu čatbotus, balss aģentus, satura rīkus, dokumentu analīzi, personāla atlases rīkus un sistēmās iebūvētas MI funkcijas.
2. Nosaki lomu katram risinājumam. Pieraksti, vai uzņēmums ir nodrošinātājs, izmantotājs vai abās lomās.
3. Pārbaudi saskarni. Ja cilvēks tieši komunicē ar MI, pievieno skaidru paziņojumu jau mijiedarbības sākumā.
4. Vienojies par cilvēka iesaisti. Definē, kuri rezultāti jāpārbauda, kuri lēmumi jāapstiprina un kad saruna vai uzdevums jānodod cilvēkam.
5. Pārbaudi satura publicēšanas procesu. Nosaki, kas veic saturisku faktu pārbaudi un kurš uzņemas redakcionālo atbildību.
6. Pārbaudi piegādātājus un integrācijas. Noskaidro, vai MI rīks nodrošina tehnisko marķējumu, audita pierakstus un nepieciešamo dokumentāciju.
7. Saglabā pierādījumus. Dokumentē izmantotos rīkus, informēšanas tekstus, atbildīgās personas, apstiprināšanas soļus un veiktās izmaiņas.

Šāds reģistrs nav jāveido kā sarežģīts juridisks projekts. Sākumā pietiek ar vienotu tabulu vai iekšēju sistēmas sadaļu, kurā katram MI lietojumam ir īpašnieks, mērķis, datu avoti, riski un kontroles.

Ko tas nozīmē MI sistēmu izstrādē

Pārredzamību ir vieglāk un lētāk ieviest sistēmas projektēšanas laikā, nevis pievienot pēc palaišanas. Klientu čatbotā vajadzīga ne tikai paziņojuma rindiņa. Var būt nepieciešama lietotāja lomas pārbaude, piekļuves ierobežojumi, apstiprinājums pirms nozīmīgas darbības, sarunas nodošana cilvēkam un audita pieraksts.

Arī satura sistēmā var iebūvēt skaidru procesu. MI sagatavo melnrakstu, atbildīgais speciālists pārbauda faktus un avotus, redaktors apstiprina publicēšanu, sistēma saglabā pārbaudes vēsturi. Tas palīdz izpildīt prasības un vienlaikus uzlabo satura kvalitāti.

VIZUAL izstrādā MI integrācijas un biznesa sistēmas, kurās iespējams ieviest paziņojumus, cilvēka apstiprināšanas punktus, piekļuves tiesības, audita pierakstus un savienojumus ar uzņēmuma CRM, ERP un citām sistēmām.

Ja tavā uzņēmumā jau darbojas MI asistents vai tiek plānota jauna MI integrācija, pārredzamību vērts pārbaudīt pirms risinājuma mērogošanas. Sazinies ar VIZUAL, lai pārrunātu sistēmas tehnisko uzbūvi un praktiskos kontroles punktus.

---

Oficiālie avoti

• Eiropas Komisijas vadlīnijas par MI akta 50. panta pārredzamības prasībām
• Eiropas Komisijas jautājumi un atbildes par 50. pantu
• Īsais pārskats par MI pārredzamības noteikumiem
• ES Padomes MI akta ieviešanas laika grafiks

Raksts sagatavots 2026. gada 31. jūlijā un sniedz vispārīgu informatīvu pārskatu. Tas nav juridisks atzinums. Konkrēta MI risinājuma atbilstību ieteicams izvērtēt kopā ar atbilstošu juridisko un datu aizsardzības speciālistu.